Putraimu desas pēc senas receptes

Putraimu desas gatavoja Kūču vakarā svētku mielastam. Katlā izvārīja miežu putru, to lēja lielā bļodā, klāt cūkas asinis, ūdeni, vēl smalki grieztu speķi. Visu to labi samaisīja un bāza attīrītās zarnās. Putraimu desas vienmēr gatavoja no resnākajām zarnām. Vispirms tās ar naža neaso pusi attīrīja no taukiem, kurus salika bļodiņā. Tīrot vajadzēja uzmanīties, lai nepārplīst zarnu sieniņas. Vēlāk tās sagrieza pāris pēdu garumā un izspieda nevajadzīgo. Iztīrītajās lēja siltu ūdeni, skaloja, apgrieza iekšpusi uz āru, krietni nomazgāja. Tā vairākas reizes skaloja, vērsa otrādi, līdz gluži tīras.

Nu varēja ķerties pie pildīšanas. Ar pirkstiem turēja ciet vienu galu, bet pa otru pildīja iekšā sagatavoto maisījumu. Tad piepildīto gabalu aizsēja ar linu aukliņu un bāza neaizsietajā. Īsākus varēja piepildīt no viena gala. Pa brīžam "pamaidzīja" – paspieda maisījumu uz priekšu, uzmanījās, lai nepārplēstu sieniņas.

Pa to laiku krāsns jau pietiekami sakarsusi. "Jākurina, lai būtu balta krāsns. Kad iesāks kurties, būs melna krāsns, kad beigs – būs balta." Ogles no krāsns ar kruķi sarausa plītī un krāsni izslaucīja ar bērzu slotiņu. Kad "krāsns balta", uz maizes lizes nedaudz uzklāja salmus vai sienu un virsū lika vienu garāku desu vai divas īsākas. Lizi iestūma krāsns mutē, tūdaļ žigli to parāva, un desas uz klājiena drīz vien jau cepās. Tā trīs, četras, pat sešas reizes lizi stūma krāsnī, uzreiz vāku "mutei" priekšā, aizbīdni līdz galam un cepa pāris stundas vai nedaudz mazāk.

Desas, sagūlušas salmu klājumos (lai pelnos nenosmērētos), kļuva aizvien brūnākas un brūnākas, līdz gatavas. Parasti gatavo cepumu Kūču vakarā atstāja krāsnī siltumā, bet no rīta saimniece ar kruķi desas vienu pēc otras uzstūma uz līzes, vilka ārā. Mājinieki iebaudīja siltās desas un slavēja cepēju.