Konservi ar garantiju!
Liels ir sarūgtinājums, ieraugot, ka sabojājusies burka ar konservētajiem gurķiem, kompotu vai ievārījumu. Žēl ir ne tikai izniekoto produktu, bet arī veltīgi iztērētā laika. Ko darīt, lai mēs nepiedzīvotu neveiksmi? Mēģināsim tikt skaidrībā!
Sāksim ar burkām! Vai zināt, kur parasti "aizķeras" netīrumi? Tieši pie burkas kakliņa! Tātad šī vieta jāmazgā sevišķi rūpīgi.
Rūpniecība ražo vairākus vāciņu veidus. Katram no tiem ir savas īpatnības. Sevišķi parocīgi ir daudzkārtējās lietošanas vāciņi no nerūsējošā tērauda. Sevišķus pūliņus nesagādā arī parastie metāla vāciņi. Mēdz būt arī stikla vāciņi ar metāla skavu. To priekšrocība ir tāda, ka burkas hermētiskumu var pārbaudīt vēl pirms konservējamo produktu iepildīšanas. Lai to noskaidrotu, burkā ielej ūdeni, tad uzliek vāciņu ar gumijas gredzenu un trauku noslēdz ar skavu. Pēc tam burku apgriež otrādi un novieto uz papīra lapas. Ja uz lapas nepaliek mitri traipi, vāciņu var izmantot konservēšanai. Ja parādās traipi, tad jāmeklē cēlonis – jānomaina gumija, skava vai jācenšas burkas aizvākot stingrāk.
Gumijas saglabā elastību, ja tās patur divas diennaktis etiķa šķīdumā (1 ēdamkarote uz 1 litru ūdens) un pēc tam uzglabā divkārt aizsietā polietilēna maisiņā: vispirms to aizsien patālu no malas, tad galu atloka un aizsien vēlreiz.
Konservus gatavojot, etiķi nelejiet burkā, jo ieliktie produkti var zaudēt krāsu! Etiķi nedrīkst pievienot verdošam ūdenim. Katls iepriekš jānoceļ no uguns.
Apmēram divas nedēļas pirms konservu gatavošanas gurķus savā dārziņā vairs nemēslojiet ar slāpekļa mēslojumu, jo tas konservēšanas laikā gurķus padara mīkstus! Pirms konservēšanas ir lietderīgi gurķus uz 6 – 8 stundām iemērkt aukstā ūdenī. Šķidrums iesūksies gurķos un izspiedīs no tiem gaisu. Konservējot šāds gurķis paliks stingrs.
Gurķi būs kraukšķīgāki, ja burkai tiks pievienotas ozolmizas (1 ēdamkarote un 3 litru burku). Ja mizas gabaliņi ir ļoti sīki, tos var ietīt mārrutku vai upeņu lapās. Osolmizas var nopirkt aptiekā.
Tomātiem konservējot var plaisāt miziņa. Lai tā nenotiktu, miza iepriekš jāsadur ar asu koka irbulīti.
Putas noņemiet tikai ievārījuma gatavošanas beigās, turklāt to dariet ar karotes malu. Putas pielips, bet ievārījums paliks katlā.
Pēdējais ieteikums. Kad atvērsiet burku, tieši zem vāciņa palieciet sinepju plāksteri (vienalga ar kuru pusi uz augšu)! Tā jūs lietošanas laikā pasargāsiet produktus no bojāšanās.
Sāksim ar burkām! Vai zināt, kur parasti "aizķeras" netīrumi? Tieši pie burkas kakliņa! Tātad šī vieta jāmazgā sevišķi rūpīgi.
Rūpniecība ražo vairākus vāciņu veidus. Katram no tiem ir savas īpatnības. Sevišķi parocīgi ir daudzkārtējās lietošanas vāciņi no nerūsējošā tērauda. Sevišķus pūliņus nesagādā arī parastie metāla vāciņi. Mēdz būt arī stikla vāciņi ar metāla skavu. To priekšrocība ir tāda, ka burkas hermētiskumu var pārbaudīt vēl pirms konservējamo produktu iepildīšanas. Lai to noskaidrotu, burkā ielej ūdeni, tad uzliek vāciņu ar gumijas gredzenu un trauku noslēdz ar skavu. Pēc tam burku apgriež otrādi un novieto uz papīra lapas. Ja uz lapas nepaliek mitri traipi, vāciņu var izmantot konservēšanai. Ja parādās traipi, tad jāmeklē cēlonis – jānomaina gumija, skava vai jācenšas burkas aizvākot stingrāk.
Gumijas saglabā elastību, ja tās patur divas diennaktis etiķa šķīdumā (1 ēdamkarote uz 1 litru ūdens) un pēc tam uzglabā divkārt aizsietā polietilēna maisiņā: vispirms to aizsien patālu no malas, tad galu atloka un aizsien vēlreiz.
Konservus gatavojot, etiķi nelejiet burkā, jo ieliktie produkti var zaudēt krāsu! Etiķi nedrīkst pievienot verdošam ūdenim. Katls iepriekš jānoceļ no uguns.
Apmēram divas nedēļas pirms konservu gatavošanas gurķus savā dārziņā vairs nemēslojiet ar slāpekļa mēslojumu, jo tas konservēšanas laikā gurķus padara mīkstus! Pirms konservēšanas ir lietderīgi gurķus uz 6 – 8 stundām iemērkt aukstā ūdenī. Šķidrums iesūksies gurķos un izspiedīs no tiem gaisu. Konservējot šāds gurķis paliks stingrs.
Gurķi būs kraukšķīgāki, ja burkai tiks pievienotas ozolmizas (1 ēdamkarote un 3 litru burku). Ja mizas gabaliņi ir ļoti sīki, tos var ietīt mārrutku vai upeņu lapās. Osolmizas var nopirkt aptiekā.
Tomātiem konservējot var plaisāt miziņa. Lai tā nenotiktu, miza iepriekš jāsadur ar asu koka irbulīti.
Putas noņemiet tikai ievārījuma gatavošanas beigās, turklāt to dariet ar karotes malu. Putas pielips, bet ievārījums paliks katlā.
Pēdējais ieteikums. Kad atvērsiet burku, tieši zem vāciņa palieciet sinepju plāksteri (vienalga ar kuru pusi uz augšu)! Tā jūs lietošanas laikā pasargāsiet produktus no bojāšanās.
Nav komentāru: